11. novembris - Lāčplēša diena
10.11.2023
Lāčplēša diena - Latvijas brīvības cīņu visplašāk svinētā diena. Ar šo datumu aizsākas Patriotu nedēļas pasākumi, kad īpaši atceramies un godinām visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti.
Šī atceres un atzīmējamā diena saistīta ar 1919. gada 11. novembri – dienu, kad neatkarīgās un jaunās Latvijas armijas karavīri padzina no Pārdaugavas Bermonta – Avalova karaspēku.
Pēc 1918. gada 18. novembra pirmo reizi latviešu tautas vēsturē radās iespēja veidot savu valsti. Taču bija vajadzīgi vēl divi gadi, lai tauta varētu pievērsties valsts jauncelšanai.
Jau 1918. gada nogalē jaunajai valstij uzbruka lielinieki - padomju valdības karaspēks. Pagaidu valdībai nebija savas armijas, to aizsargāt no Cēsīm ieradās ap 200 latviešu strēlnieku sava komandiera Oskara Kalpaka vadībā - Cēsu rota kļuva par pirmo latviešu karaspēka vienību.
Decembrī Rīgā sāka formēt Instruktoru rotu un - no Latvijas Universitātes studentiem - izveidoja Atsevišķo jeb Studentu rotu.
Ar tik nelielu armiju latviešu Pagaidu valdība bija spiesta atkāpties no Rīgas, kad padomju armija sāka uzbrukumu. Drīz padomju varā atradās visa Latvija, izņemot Liepāju un nelielu teritoriju ap to. Bet pakāpeniski Latvijas armijas rindās stājās aizvien vairāk karavīru - lielinieki bija sākuši nežēlīgi izrēķināties ar iedzīvotājiem.
Lai varētu cīnīties pret lieliniekiem jeb padomju varu, Latvijas Pagaidu valdība bija vienojusies ar Baltijas vāciešiem, kas bija izveidojuši savu karaspēka vienību - Landesvēru, turklāt pēc Pirmā pasaules kara beigām Latvijā joprojām atradās arī Vācijas karavīri, ar kuriem arī tika panākta vienošanās par kopīgas armijas izveidi cīņai pret padomju armiju.
Apvienotie latviešu un vācu spēki 1919. gada 22. maijā padzina lieliniekus no Rīgas, taču pēc tam vācieši pavērsa ieročus pret Latvijas Pagaidu valdības karavīriem. Kauja starp vācu spēkiem un Latvijas armiju notika pie Cēsīm.
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās. Tās notika 1919. gada jūnijā, kad Landesvēra un vācu armijas apvienotie spēki sāka uzbrukumu Cēsīm, tiem pretī stājās arī Cēsu skolnieki, lai aizsargātu savu pilsētu. Kad piesteidzās Igaunijas armijas vienības un Ziemeļlatvijas brigāde - Latvijas valdības atbalstītāji - vācieši tika sakauti.
Par godu šiem notikumiem 22. jūnijs Latvijā ir Varoņu piemiņas diena, kad notiek Cēsu kauju atceres pasākumi.
Pēc Cēsu kaujām un vācu armijas sakāves tika noslēgts pamiers. Saskaņā ar noteikumiem viņiem bija jāatkāpjas uz Kurzemi un karaspēks jāizformē, taču vācieši nebija atteikušies no nodoma atjaunot Latvijā Vācijas ietekmi. Daudzi vācu karavīri iekļāvās Rietumkrievijas armijā, ko komandēja Latvijā atklīdušais Pāvels Bermonts-Avalovs (Krievijā valdīja juku laiki - dažādi grupējumi karoja par varu). 1919. gada 1. oktobrī Jelgavā viņš sasauca slepenu apspriedi, kurā pieņēma lēmumu gāzt Latvijas valdību.
Bermontiešu (tā sauc vācu un krievu baltgvardu apvienotos spēkus) uzbrukums Rīgai sākās 1919. gada 8. oktobrī. Rīgas un līdz ar to - Latvijas aizstāvji bija spiesti atkāpties uz labo krastu. Šajā brīdī tūkstošiem vīru un jauniešu iestājās Latvijas armijā.
Daugavā iebrauca Latvijas sabiedroto - angļu un franču karakuģi, tika piegādāti kara materiāli, britu karavīri piedalījās arī sauszemes kaujās pret bermontiešiem. 15. oktobrī sabiedroto karakuģi atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. 3. novembrī sākās izšķirošais uzbrukums ienaidnieka pozīcijām, - latviešu karavīri pārcēlās pāri Daugavai un ieņēma Daugavgrīvu un Bolderāju, bet 11. novembrī bermontieši bija padzīti no Rīgas, novembra beigās - bija atbrīvota visa Kurzeme un sasniegta Latvijas robeža.
11. novembri - Latvijas brīvības izcīnītāju dienu - atzīmē kā Lāčplēša dienu. 1919. gada 11. novembrī tika nodibināts Lāčplēša kara ordenis - Latvijas valsts augstākais militārais apbalvojums. Ordeņa devīze ir "Par Latviju"
To piešķīra par kaujas nopelniem, kā arī par ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās un nopelniem Latvijas valsts dibināšanā.
Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu.
Atpakaļ
Jūsu iesniegtos datus apstrādās pārzinis SIA SALTAVOTS, juridiskā adrese Lakstīgalas iela 9B, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150, iesnieguma izskatīšanas (lietvedības vadīšana) nolūkam. Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt www.saltavots.lv/Privātuma politika vai iepazīstoties ar to klātienē SIA SALTAVOTS klientu daļā.
Avāriju gadījumos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklos (visu diennakti) zvanīt:
67973115 (darba laikā) vai
25645452 (ārpus darba laika)
|
|
Esam draudzīgi cilvēkiem ar kustību traucējumiem
* * * * * * * *
Ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli Siguldas novadā
