Informācija par vīrusa Covid -19 iespējamo izplatīšanos ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas sistēmās
20.03.2020

---

Par vīrusa COVID-19 izplatīšanos ūdensapgādes sistēmās

Balstoties uz līdz šim veiktajiem pētījumiem par COVID-19 vīrusa izplatīšanos, šis vīruss nav konstatēts ūdensapgādes sistēmās. Tāpat risks inficēties ar šo vīrusu, izmantojot dzeramo ūdeni, tiek vērtēts, kā ļoti zems. Lai pasargātu dzeramo ūdeni no iespējamiem piesārņošanas riskiem, nepieciešams nodrošināt tā aizsardzību visos sagatavošanas etapos, t.i., no ūdens ņemšanas līdz ūdens piegādei patērētājam. Būtiski samazināt ūdens iepildīšanu vai uzkrāšanu atvērtās tvertnēs; ūdens padevi veic tikai hermētiski noslēgtās sistēmās (Pasaules Veselības organizācija, 2020 un Eiropas Slimību kontroles un profilakses cents, 2020). Ja tas nav iespējams, tad vietās, kur ūdenim pastāv iespēja saskarties ar gaisu un ūdensapgādes darbiniekiem, visiem darbiniekiem (tajā skaitā pilnīgi veseliem) ir nepieciešams izmantot sterilas sejas maskas un gumijas cimdus un veikt to dezinfekciju. Tādējādi ūdens tiek pasargāts no iespējamā piesārņojuma ar vīrusu.

Izmantotās dzeramā ūdens sagatavošanas metodes, it sevišķi pazemes ūdens attīrīšanā, kur vīrusa esamība ir relatīvi zema (tuvu nullei), ir atbilstošas un nodrošina droša dzeramā ūdens sagatavošanu.

Kā lielākais risks ūdensapgādes sistēmām ir iespējamais darbinieku trūkums, ko izraisījusi saslimšana ar šo vīrusu. Lai pasargātu darbiniekus, nepieciešams izmantot tādus individuālos aizsardzības līdzekļus kā cimdi, atbilstoši darba apavi, aizsargbrilles, sejas maksas, kas atbilst esošajiem darba aizsardzības noteikumiem uzņēmumā. Tāpat arī nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību regulārai roku mazgāšanai, virsmu un roku dezinfekcijai, atturēties no sejas aiztikšanas (Pasaules Veselības organizācija, 2020).

Par vīrusa COVID-19 izplatīšanos notekūdeņu novadīšanas sistēmās

Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka COVID-19 vīrus neizplatās caur notekūdeņu novadīšanas sistēmām. Nav gūti pierādījumi tam, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoriem un notekūdeņu savākšanas tīklu ekspluatētājiem būtu nepieciešams izmantot jebkādus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus. Šādi secinājumi izdarīti pēc iepriekšējas pieredzes ar līdzīga veida smagā akūtā respiratorā sindroma (SARS) izraisošā vīrusa izplatību 2003. gadā. Eksperimenti par vīrusa dzīvotspēju liecina, ka tas ar fekālijām piesārņotā vidē, piem., notekūdeņos, teorētiski, labi kontrolētos laboratorijas apstākļos, var izdzīvot no pāris dienām līdz nedēļām, tomēr to iespējamā koncentrācija un inficēšanās iespējamība ir relatīvi zema (Pasaules Veselības organizācija, 2020 un Eiropas Slimību kontroles un profilakses cents, 2020).

Šobrīd ir konstatēts 1 saslimšanas gadījums, kur COVID-19 ir izplatījies caur notekūdeņu sistēmu. Tas ir konstatēts Honkongā, kur neprecīzas iekšējo notekūdeņu savākšanas sistēmas darbības rezultātā (izžuvuši trapi) izplatījies uz blakus esošu dzīvokli. Izplatīšanās ir bijusi aerosolu/gāzu formā. Šajā gadījumā ir veidojusies virkne ar neveiksmīgām sakritībām – nepareiza sistēmas darbība, relatīvi augsta vīrusa koncentrācija (nav atšķaidījums ar notekūdeņiem tīklā), mazs attālums, persona no riska grupas. Pareizos sistēmas darbības apstākļos šāda izplatība nav iespējama (Ūdens kvalitātes un veselības padome, 2020).

Pasaulē plaši izmantotās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas (piem., bioloģiskā attīrīšana, nostādināšana), notekūdeņu atšķaidīšanās tīklā un saules gaismas ietekme nodrošina notekūdeņu attīrīšanu un potenciāla vides piesārņojuma ar COVID-19 vīrusu risku samazināšanu (Pasaules Veselības organizācija, 2020). Vidē (ūdenstilpnēs) vīruss nav spējīgs vairoties.

Līdzīgi kā ūdens sagatavošanas iekārtās lielākais risks ir vīrusa izraisītais darbinieku trūkums, tāpēc svarīgi ievērot atbilstošās rekomendācijas.

 

Informāciju apkopoja un materiālu sagatavoja:

Sandis Dejus

LŪKA izpilddirektors 

2020. gada 19. martā